Tukuma baznīcā ērģeles skanējušas jau 17. gadsimtā. Jaunas ērģeles par 800 valsts dālderiem būvētas 1769. gadā. Tās gatavojis Kuldīgas ērģeļu meistars Pauls Frēlihs (Frölich), kas miris Kuldīgā 1775. gadā. Par to liecina arī kāds sens baznīcas dokuments, kas tagad glabājas Rundāles pils muzejā: 1767.gada 16. septembrī Anna Lovisa fon Butlara, atraitne fon der Brigena (von Buttlar, verwiettibte von der Brüggen) parakstījusi apņemšanos „samaksāt līdz 1768. gada Jāņiem ērģeļu atjaunošanai 100 Alberta florēnus”. Arī 1725. gadā, kad uzskaitīts Tukuma baznīcas inventārs, ērģeles tajā bija. Tukums bija to 18 Kurzemes baznīcu skaitā (no nedaudz vairāk kā 100), kurās 18. gadsimtā bija ērģeles.

1806. gada 12. maijā Tukuma mācītāja un Kandavas prāvesta Karla Ernsta Puzina laikā Tukuma virspilskungs Karls Manteifels un baznīcas patroni atvēlēja izmantot ērģeļu remontam ap 50 līdz 60 valsts dālderus. Summa bija jāsadala uz visām draudzē esošām muižām „vienmērīgi pēc arklu skaita”.

1847. gada 11. oktobrī sasauktajā draudzes muižnieku sapulcē mācītājs Dr. K. Elferfelds ziņoja, ka „baznīcas ērģelēm steidzami nepieciešams remonts”. Baznīcas patroni nosprieda, ka šim nolūkam jāizmanto 62 rubļi, kas palikuši pāri no iesvētāmo mājas celtniecības.

19. gadsimtā jaunas ērģeles gatavotas lielo kapitālo remontu laikā no 1856. līdz 1859. gadam, tās darinājis ērģeļmeistars Karls Hermans. Mācītājs H. Kelhs savās piezīmēs raksta: „No 1856.-1858. gadam es priekš jaunu ērģeļu iegādāšanas sarīkoju kolekti, kura bija tik izdevusies, ka es dēļ ienākušajiem abu draudžu ziedojumiem vienlaicīgi varēju pasūtīt arī altāra gleznu… Tā kā celtniecība kavējās, tad es neiesvētīju jaunās, Liepājas ērģeļmeistara Hermana būvētās, uz 1858. gada Ziemassvētkiem uzstādītās ērģeles, un pa to laiku ievietoto altāra gleznu. 1859. gada 1. februārī abi – ērģeles un altāra glezna – tika iesvētīti.”

Pēc rēķina, ko sastādījis mācītājs H. Kelhs, no kolektes, baznīcas kases avansa un ieņēmumiem par vecajām ērģelēm, kas tika pārdotas par 100 rubļiem, tika ieņemti pavisam 1654 sudraba rubļi. Ērģeļmeistars Hermans saņēma par ērģeļu būvi 1132 rubļus, bet gleznotājs Kīperts – 450 rubļus. Pārējie izdevumi bija saistīti ar ērģeļu un gleznas piestiprināšanu, nepieciešamajiem kokmateriāliem, abu meistaru ceļa izdevumiem, dzeramnaudu zellim un plēšu mijējam. Pavisam kopā bija izdoti 1715,62 rubļi. Tā kā summa nebija pietiekoša, mācītājs uz četriem mēnešiem uz procentiem bija aizņēmies no barona fon der Rekes 300 rubļus.

1866. gadā jaunajām ērģelēm par 100 sudraba rubļiem iegādāts bazūnes reģistrs, bet 1871. gadā ērģeles labotas un palielinātas ar otro manuālu, pedāli un trešajām plēšām. Darbus 18. decembrī pabeidzis ērģeļu būvētājs no Krustpils Fr. Veisenborns.